Principā nekā jauna, ko uzrakstīt, nav...
Tomēr varu teikt, ka man vēl joprojām patīk darbs un kolēģi (lai gan daži ir tiešām dīvaini, bet nu pret mani jebkurā gadījumā izturas labi). Vakar, piemēram, uz darbu atnāca mūsu vienīgais vīrietis bārā, kuram 45 gadi - Manolis. Paskatos uz viņu un pasaku - hey, bet viņš man vienkārši uzšauj pa dibenu. Pats trakākais ir tas, ka es tiešām sāku pie tā pierast, un man tas jau šķiet normāli. Arī viss pārējais man šķiet pieņemami...
Arī bāra darba organizāciju mazliet sāku ierubīt. Vispār grūti pierast pie tās apkalpošanas bāra otrā pusē, kuru parasti redzu no klienta puses. Visi tie sīkumi - kā, ko un cik daudz kur ielej un iedod, un kam pirmajam... Pagrūti tos visus atcerēties. Bet nu katrā ziņā dažādas karstās un aukstās kafijas jau māku uztaisīt. Jāsāk tik mācīties vēl kokteiļi.
Šovakar laikam uz kādu Eloundas klubu iesim... tas jau nekas, ka rīt 10os darbā jābūt. Aizvakar biju gulējusi vien 3 stundas un visu dienu skraidīju kā traka. Miegs nāca, bet nu katrā ziņā nekas neizturams jau nav. Tagad tuvākās brīvdienas ir 3dien un 4dien. Tad arī izgulēšos.