Šovakar viesnīcā kārtējās kipriešu kāzas... Vienmēr bijām četratā, tad darba bija daudz, bet visu tomēr uzspējām, taču šovakar palikām trijatā ar visslinkāko dāmu visā bārā (lai gan par dāmu viņu pagrūti nosaukt). Mājās knapi atnācu, jo kājas tik smagi laikam vēl nebija sāpējušas. Šī diena bija tiešām smaga. Tagad sēžu uz izdiluša brūna ādas krēsla, diezgan smagi nāk miegs, bet tomēr grēks vēl iet gulēt, jo tāpat diez vai aizmigšu kādas 20min pēc tam, kad būšu gultā...
Jāņi nosvinēti godam - gan vainags bija (par ko jāpateicas pārējām latviešu meitenēm), gan saullēktu sagaidījām. Par pārējo gan neizteikšos, jo nav vēl zināms, kā viss beigsies.
Gan šovakar, gan iepriekšējos vakarus mani nomoka neliels jautājums - kāpēc atbraucu tieši uz šejieni, un kāpēc nebraucu atpakaļ uz Eloundu?! Tas laikam paliks retoriskais jautājums, uz to atbildēšu tad, kad atbraukšu, bet nu nevarētu es teikt, ka esmu sajūsmā, esot šeit. Pārāk grūti fiziski un emocionāli.
Šovakar arī ir beach party, bet es, protams, sēžu mājās, jo esmu pārāk pārgurusi, lai vispār aizietu līdz istabai, tāpēc sēžu un šobrīd rakstu nevis guļu. Tāda sajūta, ka kājās būtu samesti akmeņi, tāpēc no liekām kustībām izvairos.
Jau kuro reizi to pieminu, bet vēl joprojām nezinu, kas par dienu un datumu - dzīvoju no vienas vienīgās brīvdienas līdz nākamajai.
Beidzot laikam jāsaņemās un jāiet gulēt.
sestdiena, 2010. gada 26. jūnijs
piektdiena, 2010. gada 11. jūnijs
11.06.
Beidzot mums dzīvoklī ir internets... sajūta diezgan savāda.
Tagad dzīvoklī esmu viena pati, jo visas pārējās meitenes strādā. šodien atkal tizlais darba laiks: 12.oo - 16.oo un tad 21.oo - 01.oo. Diezgan izcūkota diena sanāk, jo atnāc no darba, sataisies, un tad gaidi, kad atkal jāiet uz darbu.
Vakariņās bija pupas kaut kādā briesmīgā mērcē, zirņi tādi paši un standarta salāti, kas nemainīgi visu šo laiku ir salātlapas un tad kā kuru reizi - vienreiz ir gurķi, citreiz tomāti, bet svētku diena ir tad, kad ir abi... Tāpēc manas vakariņas bija siermaize un lielais bundulis Snickers saldējums. Diezgan labi paēdusi esmu, un ar kuņģi nemaz nav problēmu visu laiku. Otrdienās ir spagetti ar boloņas mērci un 3dienās laikam ir zivs, ja paspēj paņemt, kamēr visi citi nav jau savākuši un atstājuši tikai kartupeļus. Pārējās dienas tiešām nekā lādzīga nav... gadās, protams, izņēmumi, bet nu neteikšu, ka tas ir bieži. Stulbi ir rakstīt par ēdienu, bet šodien tiešām esmu vīlusies, jo neko normālu neesmu ēdusi...
Darba ir ļoti daudz, šonedēļ katru vakaru ir kāzas, kas nozīmē papildus skriešanu, kā arī, protams, kliegšanu, stresu utt.
Beidzot esmu brūna, jo brīvdienā kādas 3 stundas pavadīju pludmalē, nedaudz apdegu, bet par to gan nesatraucos.
Tagad gan laikam jāiet gludināt krekls, jo drīz jau uz darbu atpakaļ jāiet...
Tagad dzīvoklī esmu viena pati, jo visas pārējās meitenes strādā. šodien atkal tizlais darba laiks: 12.oo - 16.oo un tad 21.oo - 01.oo. Diezgan izcūkota diena sanāk, jo atnāc no darba, sataisies, un tad gaidi, kad atkal jāiet uz darbu.
Vakariņās bija pupas kaut kādā briesmīgā mērcē, zirņi tādi paši un standarta salāti, kas nemainīgi visu šo laiku ir salātlapas un tad kā kuru reizi - vienreiz ir gurķi, citreiz tomāti, bet svētku diena ir tad, kad ir abi... Tāpēc manas vakariņas bija siermaize un lielais bundulis Snickers saldējums. Diezgan labi paēdusi esmu, un ar kuņģi nemaz nav problēmu visu laiku. Otrdienās ir spagetti ar boloņas mērci un 3dienās laikam ir zivs, ja paspēj paņemt, kamēr visi citi nav jau savākuši un atstājuši tikai kartupeļus. Pārējās dienas tiešām nekā lādzīga nav... gadās, protams, izņēmumi, bet nu neteikšu, ka tas ir bieži. Stulbi ir rakstīt par ēdienu, bet šodien tiešām esmu vīlusies, jo neko normālu neesmu ēdusi...
Darba ir ļoti daudz, šonedēļ katru vakaru ir kāzas, kas nozīmē papildus skriešanu, kā arī, protams, kliegšanu, stresu utt.
Beidzot esmu brūna, jo brīvdienā kādas 3 stundas pavadīju pludmalē, nedaudz apdegu, bet par to gan nesatraucos.
Tagad gan laikam jāiet gludināt krekls, jo drīz jau uz darbu atpakaļ jāiet...
trešdiena, 2010. gada 2. jūnijs
Pagājis jau mēnesis...
Tātad... jau mēnesis pavadīts strādājot/vergojot. Neteikšu, ka esmu nenormāli daudz ko iemācījusies. Vienīgi pāris kokteiļu sastāvdaļas, apmēram kādi alkohola veidi bārā ir utt. Nu vienīgais, ko tiešām esmu uzlabojusi ir krievu valoda. Tajā sanāk runāt pat vairāk nekā angļu valodā.
Vienīgo brīvdienu, kas ir reizi nedēļā, neizjūt vispār, nav iespējams vienā dienā atpūsties, lai uzkrātu spēkus nākamajai darba nedēļai, tāpēc lielākoties visi visu laiku ir noguruši, arī ik pa brīdim pusslimi. No Saūda Arābijas vēji atpūš kaut kādus tuksnešu mēslus, tad te visiem deguni ir ciet – it kā iesnas, bet izšņaukt degunu nevar un nekas nepalīdz, arī galva tāda dīvaina paliek – tāds kā spiediens visu laiku, sāp utt. Katrā ziņā patīkami nav. Jau pāris dienas jūtu diezgan lielu bardaku galvā.
Atbraucis ir viens vīrietis, diezgan sirmā vecumā. Kā pats stāsta tad ir bijis zemūdenes vai kuģa, nav jau laikam svarīgi, kapteinis. Visu laiku skatās uz meitenēm, smaida, miedz ar aci, un nenormāli skatās uz kājām, jo darba formas ir svārki. Vienmēr bārā ņem dubulto Armanjaku un sodu. Pati gan nebiju to pamanījusi, bet mani viņš sauc par eleganci, jo es ļoti eleganti apkalpojot. Patīkami dzirdēt arī ko jauku. Jo viena persona izturas diezgan riebīgi – lai arī ko darītu – vienmēr viss būs nepareizi – ne tur stāvi, ne to dari, un tā visu laiku. Pāris reizes esmu novesta līdz asarām, jo kritiku tik lielās devās nekad vēl nebiju saņēmusi. Bet vispār dīvaini, jo visiem pārējiem ar mani nekādu problēmu nav, tikai vienai sievietei, kas strādā āra bārā pie baseina. Šodien strādāju ārā pie baseina, bet tai trakajai ir brīvdiena. Vispār ļoti pozitīva diena, jo uz mani ne reizi neviens nekliedza. Tas laikam nozīmē, ka problēmas ir tai trakajai nevis man un ka es strādāju normāli. Bet tomēr pusplikas miesas man jau apnikušas – tik staigā ap baseinu, un tur visi izgūlušies... Gan jauni, gan veci.
Viesnīcā gandrīz katru dienu ir kāzas. Tas tāpēc, ka diezgan lēti sanāk – ceremonija, kokteiļu stunda un vakariņas ~30 cilvēkiem (tai skaitā torte) ir aptuveni 600eur. Tā kā šī mēneša laikā esmu redzējusi gan skaistus pārus un kleitas, gan arī viskautko tiešām briesmīgu. Kad vietējie kiprieši taisa kāzas, tad ir diezgan liels bardaks – aptuveni 2000 cilvēku kāzu ceremonijā, bet TIKAI 300-400 cilvēku pēc tam iet vakariņās viesnīcas restorānā, bet starp abiem vēl viņiem ir kādas 2 stundas, ko viņi VISI pavada bārā – gan dzerot kafijas, kokteiļus, gan vienkārši gaidot vakariņas, gan stāvot baros un runājot. Tikai ir viena neliela problēma – kad visi sanāk tajā bārā pie restorāna, tad ar paplāti iziet viņiem cauri ir gandrīz neiespējami, jo, redzot jebkādu apkalpojošo personālu, viņi neuzskata par vajadzīgu pavirzīties nostāk vai palaist garām. Bet arī parastie viesi, kas ir viesnīcā, nav labāki. Katru otrdienu no 19.30 – 20.00 ārā pie bāra, kurā strādāju, ir vadības kokteiļu ballīte – tas nozīmē – tajā laikā tur ir visi menedžeri, un visi dzērieni ir bez maksas. Vakar man iedeva paplāti ar dzērieniem – šampanieti, baltvīnu, sarkanvīnu, vietējo kokteili un džintoniku, lai dalu visiem, kas vēlas. Visi kā nenormāli dzēra, jo par brīvu taču! Un līdzko izdzer vienu, tā uzreiz metas pie nākamā. Kad staigāju ar šampanieša pudeli, lai piepildītu glāzes, daži pat nāca pie manis ar izstieptu roku, lai ieleju vēl. Tikai kādi 4 cilvēki teica, ka vairs nevēloties. Tāda sajūta, ka es būtu nevis dārgā 5*** viesnīcā, kur atpūšas bagātnieki, bet gan lētā hostelī, kur visi grābj, ko vien var, jo taču bez maksas viss... Tā kā vakardiena bija diezgan interesanta. Nu jā, un tad bija jāiet atpakaļ vergot savā bārā, atkal vecais dīvainais kungs ar dubulto Armanjaku un sodu. Pēc tam diezgan daudz cilvēku sanāk, kad beidz vakariņot restorānos, tad tā pavairāk darba ir. Kad tur beidzas, tad sūta uz NU bāru palīdzēt (tas ir tāds kokteiļu vakara bārs), kas gan vairāk izpaužas kā tauku mazgāšana un pulēšana mazā, karstā un smacīgā telpā, kur ik pa laikam slikti paliek no bezgaisa, bet tad jāiet bārā salikt tīrās glāzes, un tur jau strādā kondicionieris, tāpēc uz brīdi atkal ir labi. Pēc tam, ja atkal galvenajā bārā darba vairāk, atkal sūta atpakaļ – vai nu mazgāt traukus, vai arī tieši strādāt ar viesiem. Bet daudz darba sanāk gandrīz visu laiku gandrīz visos bāros. Retu reizi ir tā, ka bezdarbībā sanāk stāvēt.
Pagaidām tas laikam atkal viss...
Jāturpina vergot :)
Vienīgo brīvdienu, kas ir reizi nedēļā, neizjūt vispār, nav iespējams vienā dienā atpūsties, lai uzkrātu spēkus nākamajai darba nedēļai, tāpēc lielākoties visi visu laiku ir noguruši, arī ik pa brīdim pusslimi. No Saūda Arābijas vēji atpūš kaut kādus tuksnešu mēslus, tad te visiem deguni ir ciet – it kā iesnas, bet izšņaukt degunu nevar un nekas nepalīdz, arī galva tāda dīvaina paliek – tāds kā spiediens visu laiku, sāp utt. Katrā ziņā patīkami nav. Jau pāris dienas jūtu diezgan lielu bardaku galvā.
Atbraucis ir viens vīrietis, diezgan sirmā vecumā. Kā pats stāsta tad ir bijis zemūdenes vai kuģa, nav jau laikam svarīgi, kapteinis. Visu laiku skatās uz meitenēm, smaida, miedz ar aci, un nenormāli skatās uz kājām, jo darba formas ir svārki. Vienmēr bārā ņem dubulto Armanjaku un sodu. Pati gan nebiju to pamanījusi, bet mani viņš sauc par eleganci, jo es ļoti eleganti apkalpojot. Patīkami dzirdēt arī ko jauku. Jo viena persona izturas diezgan riebīgi – lai arī ko darītu – vienmēr viss būs nepareizi – ne tur stāvi, ne to dari, un tā visu laiku. Pāris reizes esmu novesta līdz asarām, jo kritiku tik lielās devās nekad vēl nebiju saņēmusi. Bet vispār dīvaini, jo visiem pārējiem ar mani nekādu problēmu nav, tikai vienai sievietei, kas strādā āra bārā pie baseina. Šodien strādāju ārā pie baseina, bet tai trakajai ir brīvdiena. Vispār ļoti pozitīva diena, jo uz mani ne reizi neviens nekliedza. Tas laikam nozīmē, ka problēmas ir tai trakajai nevis man un ka es strādāju normāli. Bet tomēr pusplikas miesas man jau apnikušas – tik staigā ap baseinu, un tur visi izgūlušies... Gan jauni, gan veci.
Viesnīcā gandrīz katru dienu ir kāzas. Tas tāpēc, ka diezgan lēti sanāk – ceremonija, kokteiļu stunda un vakariņas ~30 cilvēkiem (tai skaitā torte) ir aptuveni 600eur. Tā kā šī mēneša laikā esmu redzējusi gan skaistus pārus un kleitas, gan arī viskautko tiešām briesmīgu. Kad vietējie kiprieši taisa kāzas, tad ir diezgan liels bardaks – aptuveni 2000 cilvēku kāzu ceremonijā, bet TIKAI 300-400 cilvēku pēc tam iet vakariņās viesnīcas restorānā, bet starp abiem vēl viņiem ir kādas 2 stundas, ko viņi VISI pavada bārā – gan dzerot kafijas, kokteiļus, gan vienkārši gaidot vakariņas, gan stāvot baros un runājot. Tikai ir viena neliela problēma – kad visi sanāk tajā bārā pie restorāna, tad ar paplāti iziet viņiem cauri ir gandrīz neiespējami, jo, redzot jebkādu apkalpojošo personālu, viņi neuzskata par vajadzīgu pavirzīties nostāk vai palaist garām. Bet arī parastie viesi, kas ir viesnīcā, nav labāki. Katru otrdienu no 19.30 – 20.00 ārā pie bāra, kurā strādāju, ir vadības kokteiļu ballīte – tas nozīmē – tajā laikā tur ir visi menedžeri, un visi dzērieni ir bez maksas. Vakar man iedeva paplāti ar dzērieniem – šampanieti, baltvīnu, sarkanvīnu, vietējo kokteili un džintoniku, lai dalu visiem, kas vēlas. Visi kā nenormāli dzēra, jo par brīvu taču! Un līdzko izdzer vienu, tā uzreiz metas pie nākamā. Kad staigāju ar šampanieša pudeli, lai piepildītu glāzes, daži pat nāca pie manis ar izstieptu roku, lai ieleju vēl. Tikai kādi 4 cilvēki teica, ka vairs nevēloties. Tāda sajūta, ka es būtu nevis dārgā 5*** viesnīcā, kur atpūšas bagātnieki, bet gan lētā hostelī, kur visi grābj, ko vien var, jo taču bez maksas viss... Tā kā vakardiena bija diezgan interesanta. Nu jā, un tad bija jāiet atpakaļ vergot savā bārā, atkal vecais dīvainais kungs ar dubulto Armanjaku un sodu. Pēc tam diezgan daudz cilvēku sanāk, kad beidz vakariņot restorānos, tad tā pavairāk darba ir. Kad tur beidzas, tad sūta uz NU bāru palīdzēt (tas ir tāds kokteiļu vakara bārs), kas gan vairāk izpaužas kā tauku mazgāšana un pulēšana mazā, karstā un smacīgā telpā, kur ik pa laikam slikti paliek no bezgaisa, bet tad jāiet bārā salikt tīrās glāzes, un tur jau strādā kondicionieris, tāpēc uz brīdi atkal ir labi. Pēc tam, ja atkal galvenajā bārā darba vairāk, atkal sūta atpakaļ – vai nu mazgāt traukus, vai arī tieši strādāt ar viesiem. Bet daudz darba sanāk gandrīz visu laiku gandrīz visos bāros. Retu reizi ir tā, ka bezdarbībā sanāk stāvēt.
Pagaidām tas laikam atkal viss...
Jāturpina vergot :)
ceturtdiena, 2010. gada 13. maijs
Jau nedēļa Kiprā
Šodien beidzot pirmā brīvdiena! Godam nostrādātas 7 dienas. šodien biju pludmalē - nosēdēju tur 2 stundas, bet rezultāta nekāda.
Darbs... Interesants, bet grūts (diezgan loģiski). Vienīgais labums - cilvēki tiešām ļoti draudzīgi un forši. Bārā lielākoties visi runā nevis angļu, bet krievu valodā... tā kā jau pēc nedēļas mana krievu valoda ir uzlabojusies tik tālu, ka tekoši varu pastāstīt, kā man iet, ko darīju vakar, un parunāties par dzīvi kā tādu, tad bail iedomāties, kas būs vasaras beigās... Arī ar krieviem viesnīcā varu parunāties tā normāli - vismaz pašai prieks!
Vispār viesnīcā ir 3 bāri - galvenais, vakara un pludmales. Pagaidām pludmales bārā strādājusi neesmu. Darbs gan pārsvarā ir tikai viesu apkalpošana - dzērienu taisīšanu viņi tur paši sadala, bet arī tas ir ok. Vienu vakaru bija vakara bārā. Tur strādā tāda ļoti interesanta sieviete - Natālija... Tīra krieviete, bārā arī tā vien lamājas tiem sulīgajiem vārdiem! Bet vispār kā cilvēks ir super! Pārējie arī baigi foršie, bet nav tik ļoti spilgtas personības! Kā jau teicu - ļoti atsaucīgi un draudzīgi visi ir.
Arī darbinieku ēdnīcā visi nāk sēsties pie viena galda, vai arī aicina pie savējā. Tā kā nav sajūtas, ka Tu te neesi gaidīts utt. Protams, ir tādi/tādas, kas izskatās tādi nenormāli augstprātīgi, bet tā jau ir vienmēr un visur.
Kad braucu uz šejieni, domāju, ka te vispār latviešu nav, bet ir gan, un daudz. Pat viesnīcā strādā, uz ielas var satikt, arī klubā atradām. Tā kā nav sajūtas, ka esi tālu prom...
Darbinieku māja, kā jau teicu, ir diezgan pabriesmīga, bet arī ar to, jau sākam samierināties! Mums pretējā mājā dzīvo kaut kādi studenti no Pakistānas... baigi grib runāties visu laiku...BET... viņi ik pa laikam klausās Backstreet Boys - Show me the meaning of being lonely... un SKAĻI dzied līdzi... diegzan šausmīgi, ja godīgi... Vakar ar vienu meiteni sēdējām ārā uz balkoniņa (1.stāvā), un šie pat ģitāru/bandžoo atnesa un sāka spēlēt... Lieki teikt, ka uzreiz iemukām iekšā.
Mums arī pieklīdusi kaķene - pilnīgi melna... un laikam stāvoklī... bet nu neko, tāda ļoti mīļa un draudzīga, vienīgi šausmīgi rijīga (laikam jau, ka tomēr būs kaķēni), bet nu nav garlaicīgi un ir, kas murrā klēpī.
Hmm, kas vēl... Nu jā, vēl joprojām naktī guļu ar zeķēm kājās un džemperi, jo rīta pusē man tomēr vēl joprojām salst... Bet pa dienu darbā, protams, no karstuma svīsti kā cūka... un vēl jau tik ap +30 pa dienu... jūlijs un augusts būs vēl drausmīgāks - kaut kas līdzīgs kā pagājšgad...
Aizmirsu par ēdināšanu... Brokastīs biju tikai 1reiz... Pusdienas un vakariņas parasti ir vienādas... visu laiku bija kaut kādas mistiskas pupas, kartupeļi, kaut kāda nezināmas izcelsmes gaļa, un salāti... jā, gandrīz visu šo nedēļu esmu iztikusi no salātiem... šodien pirmo reizi bija zivs ar kartupeļiem, tāpēc pārmaiņas pēc salātus neņēmu... bet nu šajā ziņā nekas labs te nav. Varbūt savu fizisko formu vismaz uzdzīšu tā kārtīgi (no fiziskās slodzes un svaigiem salātiem nekas cits nevar būt...).
Ja godīgi, tad nedaudz tomēr JAU ir apnicis... būtu 2 brīvdienas, varbūt būtu citādāk, bet šobrīd... nekas, ieiešu kārtīgā vietējo ritmā un būs labi :)
Vairāk vai mazāk tas laikam ir viss... pagaidām...
Darbs... Interesants, bet grūts (diezgan loģiski). Vienīgais labums - cilvēki tiešām ļoti draudzīgi un forši. Bārā lielākoties visi runā nevis angļu, bet krievu valodā... tā kā jau pēc nedēļas mana krievu valoda ir uzlabojusies tik tālu, ka tekoši varu pastāstīt, kā man iet, ko darīju vakar, un parunāties par dzīvi kā tādu, tad bail iedomāties, kas būs vasaras beigās... Arī ar krieviem viesnīcā varu parunāties tā normāli - vismaz pašai prieks!
Vispār viesnīcā ir 3 bāri - galvenais, vakara un pludmales. Pagaidām pludmales bārā strādājusi neesmu. Darbs gan pārsvarā ir tikai viesu apkalpošana - dzērienu taisīšanu viņi tur paši sadala, bet arī tas ir ok. Vienu vakaru bija vakara bārā. Tur strādā tāda ļoti interesanta sieviete - Natālija... Tīra krieviete, bārā arī tā vien lamājas tiem sulīgajiem vārdiem! Bet vispār kā cilvēks ir super! Pārējie arī baigi foršie, bet nav tik ļoti spilgtas personības! Kā jau teicu - ļoti atsaucīgi un draudzīgi visi ir.
Arī darbinieku ēdnīcā visi nāk sēsties pie viena galda, vai arī aicina pie savējā. Tā kā nav sajūtas, ka Tu te neesi gaidīts utt. Protams, ir tādi/tādas, kas izskatās tādi nenormāli augstprātīgi, bet tā jau ir vienmēr un visur.
Kad braucu uz šejieni, domāju, ka te vispār latviešu nav, bet ir gan, un daudz. Pat viesnīcā strādā, uz ielas var satikt, arī klubā atradām. Tā kā nav sajūtas, ka esi tālu prom...
Darbinieku māja, kā jau teicu, ir diezgan pabriesmīga, bet arī ar to, jau sākam samierināties! Mums pretējā mājā dzīvo kaut kādi studenti no Pakistānas... baigi grib runāties visu laiku...BET... viņi ik pa laikam klausās Backstreet Boys - Show me the meaning of being lonely... un SKAĻI dzied līdzi... diegzan šausmīgi, ja godīgi... Vakar ar vienu meiteni sēdējām ārā uz balkoniņa (1.stāvā), un šie pat ģitāru/bandžoo atnesa un sāka spēlēt... Lieki teikt, ka uzreiz iemukām iekšā.
Mums arī pieklīdusi kaķene - pilnīgi melna... un laikam stāvoklī... bet nu neko, tāda ļoti mīļa un draudzīga, vienīgi šausmīgi rijīga (laikam jau, ka tomēr būs kaķēni), bet nu nav garlaicīgi un ir, kas murrā klēpī.
Hmm, kas vēl... Nu jā, vēl joprojām naktī guļu ar zeķēm kājās un džemperi, jo rīta pusē man tomēr vēl joprojām salst... Bet pa dienu darbā, protams, no karstuma svīsti kā cūka... un vēl jau tik ap +30 pa dienu... jūlijs un augusts būs vēl drausmīgāks - kaut kas līdzīgs kā pagājšgad...
Aizmirsu par ēdināšanu... Brokastīs biju tikai 1reiz... Pusdienas un vakariņas parasti ir vienādas... visu laiku bija kaut kādas mistiskas pupas, kartupeļi, kaut kāda nezināmas izcelsmes gaļa, un salāti... jā, gandrīz visu šo nedēļu esmu iztikusi no salātiem... šodien pirmo reizi bija zivs ar kartupeļiem, tāpēc pārmaiņas pēc salātus neņēmu... bet nu šajā ziņā nekas labs te nav. Varbūt savu fizisko formu vismaz uzdzīšu tā kārtīgi (no fiziskās slodzes un svaigiem salātiem nekas cits nevar būt...).
Ja godīgi, tad nedaudz tomēr JAU ir apnicis... būtu 2 brīvdienas, varbūt būtu citādāk, bet šobrīd... nekas, ieiešu kārtīgā vietējo ritmā un būs labi :)
Vairāk vai mazāk tas laikam ir viss... pagaidām...
sestdiena, 2010. gada 8. maijs
Pirmaas dienas Pafosaa
Taatad esam sheit jau no otrdienas... Shodien laikam 6diena- dienas te kaarteejo reizi neviens neskaita-arii mees!
Pirms braukshanas tika nomainiita datoram maates plate pa 60ls. Rezultaats- shobriid seezhu interneta kafejniicaa un maksaaju 1eur par 15min netaa... un internets arii te nav nekaads aatrais!
Bet - te ir ljoti smuki... tieshaam smuki! Maajas,kur dziivojam, ir diezgan briesmiigas,saliidzinot ar pagaajusho gadu, bet pamazaam arii pie taa saaku pierast... Naktii gulju ar diviem plediem, zekjeem kaajaas un dzemperi - naktis te ir diezgan paveesas... dienas jau arii nav baigi karstas,bet saliidzinot ar LV - ir ok... Baro gan sheit labaak nekaa Kreetaa- jo kopaa ar mums pat menedzheri eed, taa ir laikam laba ziime, ka nav slikts eediens!
Straadaaju es baaraa- darba pagaidaam nav daudz. Shodien kkaadiem kiprieshiem ir kaazas, un buus pie 1000 cilveekiem, tad gan laikam naaksies skriet ne pa jokam... tomeer - lai arii nav daudz cilveeku, jau pirmaas dzeramnaudas ir 12 un 8eur... neslikts saakums!
Visi sheit ir ljoti draudziigi - ipashi paareejie praktikanti no citaam valstiim. Jau pirmajaa dienaa iepazinaamies ar meiteneem no Ungaarijas, un vakaraa jau vinjas muus veda uz bar-streetu. Pirmaa darba diena taapeec bija diezgan nekvalitativa, bet vismaz kaut kur jau esam bijushas!
Peec ierashanaas naakamajaa dienaa bija briiva diena, taapeec izdomaajaam gar juuras krastu iet liidz veesturiskajam centram... Kopumaa nogaajaam kaadas 3 stundas, un tad arii bija pirmais saules iedegums/apdegums uz pleciem tieshi tikdaudz, cik bija kreklinjsh virsuu :D mums ar Madaru veel tagad ir sarkani pleci (izskataas diezgan briesmiigi).
Ljoti daudz sanaak runaat krievu valodaa, jo baaraa abas baarmenes perfekti runaa krieviski... Tad nu naakas aatri mainiit anglju uz krievu, un krievu uz anglju valodu...
(Klaviatuurai taustinji ir jaasit ar speeku, taapeec te ir daudz kljuudu... par to jau ieprieksh atvainojos...)
Pagaidaam tas laikam viss!
Pirms braukshanas tika nomainiita datoram maates plate pa 60ls. Rezultaats- shobriid seezhu interneta kafejniicaa un maksaaju 1eur par 15min netaa... un internets arii te nav nekaads aatrais!
Bet - te ir ljoti smuki... tieshaam smuki! Maajas,kur dziivojam, ir diezgan briesmiigas,saliidzinot ar pagaajusho gadu, bet pamazaam arii pie taa saaku pierast... Naktii gulju ar diviem plediem, zekjeem kaajaas un dzemperi - naktis te ir diezgan paveesas... dienas jau arii nav baigi karstas,bet saliidzinot ar LV - ir ok... Baro gan sheit labaak nekaa Kreetaa- jo kopaa ar mums pat menedzheri eed, taa ir laikam laba ziime, ka nav slikts eediens!
Straadaaju es baaraa- darba pagaidaam nav daudz. Shodien kkaadiem kiprieshiem ir kaazas, un buus pie 1000 cilveekiem, tad gan laikam naaksies skriet ne pa jokam... tomeer - lai arii nav daudz cilveeku, jau pirmaas dzeramnaudas ir 12 un 8eur... neslikts saakums!
Visi sheit ir ljoti draudziigi - ipashi paareejie praktikanti no citaam valstiim. Jau pirmajaa dienaa iepazinaamies ar meiteneem no Ungaarijas, un vakaraa jau vinjas muus veda uz bar-streetu. Pirmaa darba diena taapeec bija diezgan nekvalitativa, bet vismaz kaut kur jau esam bijushas!
Peec ierashanaas naakamajaa dienaa bija briiva diena, taapeec izdomaajaam gar juuras krastu iet liidz veesturiskajam centram... Kopumaa nogaajaam kaadas 3 stundas, un tad arii bija pirmais saules iedegums/apdegums uz pleciem tieshi tikdaudz, cik bija kreklinjsh virsuu :D mums ar Madaru veel tagad ir sarkani pleci (izskataas diezgan briesmiigi).
Ljoti daudz sanaak runaat krievu valodaa, jo baaraa abas baarmenes perfekti runaa krieviski... Tad nu naakas aatri mainiit anglju uz krievu, un krievu uz anglju valodu...
(Klaviatuurai taustinji ir jaasit ar speeku, taapeec te ir daudz kljuudu... par to jau ieprieksh atvainojos...)
Pagaidaam tas laikam viss!
Abonēt:
Komentāri (Atom)
