Šovakar viesnīcā kārtējās kipriešu kāzas... Vienmēr bijām četratā, tad darba bija daudz, bet visu tomēr uzspējām, taču šovakar palikām trijatā ar visslinkāko dāmu visā bārā (lai gan par dāmu viņu pagrūti nosaukt). Mājās knapi atnācu, jo kājas tik smagi laikam vēl nebija sāpējušas. Šī diena bija tiešām smaga. Tagad sēžu uz izdiluša brūna ādas krēsla, diezgan smagi nāk miegs, bet tomēr grēks vēl iet gulēt, jo tāpat diez vai aizmigšu kādas 20min pēc tam, kad būšu gultā...
Jāņi nosvinēti godam - gan vainags bija (par ko jāpateicas pārējām latviešu meitenēm), gan saullēktu sagaidījām. Par pārējo gan neizteikšos, jo nav vēl zināms, kā viss beigsies.
Gan šovakar, gan iepriekšējos vakarus mani nomoka neliels jautājums - kāpēc atbraucu tieši uz šejieni, un kāpēc nebraucu atpakaļ uz Eloundu?! Tas laikam paliks retoriskais jautājums, uz to atbildēšu tad, kad atbraukšu, bet nu nevarētu es teikt, ka esmu sajūsmā, esot šeit. Pārāk grūti fiziski un emocionāli.
Šovakar arī ir beach party, bet es, protams, sēžu mājās, jo esmu pārāk pārgurusi, lai vispār aizietu līdz istabai, tāpēc sēžu un šobrīd rakstu nevis guļu. Tāda sajūta, ka kājās būtu samesti akmeņi, tāpēc no liekām kustībām izvairos.
Jau kuro reizi to pieminu, bet vēl joprojām nezinu, kas par dienu un datumu - dzīvoju no vienas vienīgās brīvdienas līdz nākamajai.
Beidzot laikam jāsaņemās un jāiet gulēt.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru