Šovakar viesnīcā kārtējās kipriešu kāzas... Vienmēr bijām četratā, tad darba bija daudz, bet visu tomēr uzspējām, taču šovakar palikām trijatā ar visslinkāko dāmu visā bārā (lai gan par dāmu viņu pagrūti nosaukt). Mājās knapi atnācu, jo kājas tik smagi laikam vēl nebija sāpējušas. Šī diena bija tiešām smaga. Tagad sēžu uz izdiluša brūna ādas krēsla, diezgan smagi nāk miegs, bet tomēr grēks vēl iet gulēt, jo tāpat diez vai aizmigšu kādas 20min pēc tam, kad būšu gultā...
Jāņi nosvinēti godam - gan vainags bija (par ko jāpateicas pārējām latviešu meitenēm), gan saullēktu sagaidījām. Par pārējo gan neizteikšos, jo nav vēl zināms, kā viss beigsies.
Gan šovakar, gan iepriekšējos vakarus mani nomoka neliels jautājums - kāpēc atbraucu tieši uz šejieni, un kāpēc nebraucu atpakaļ uz Eloundu?! Tas laikam paliks retoriskais jautājums, uz to atbildēšu tad, kad atbraukšu, bet nu nevarētu es teikt, ka esmu sajūsmā, esot šeit. Pārāk grūti fiziski un emocionāli.
Šovakar arī ir beach party, bet es, protams, sēžu mājās, jo esmu pārāk pārgurusi, lai vispār aizietu līdz istabai, tāpēc sēžu un šobrīd rakstu nevis guļu. Tāda sajūta, ka kājās būtu samesti akmeņi, tāpēc no liekām kustībām izvairos.
Jau kuro reizi to pieminu, bet vēl joprojām nezinu, kas par dienu un datumu - dzīvoju no vienas vienīgās brīvdienas līdz nākamajai.
Beidzot laikam jāsaņemās un jāiet gulēt.
sestdiena, 2010. gada 26. jūnijs
piektdiena, 2010. gada 11. jūnijs
11.06.
Beidzot mums dzīvoklī ir internets... sajūta diezgan savāda.
Tagad dzīvoklī esmu viena pati, jo visas pārējās meitenes strādā. šodien atkal tizlais darba laiks: 12.oo - 16.oo un tad 21.oo - 01.oo. Diezgan izcūkota diena sanāk, jo atnāc no darba, sataisies, un tad gaidi, kad atkal jāiet uz darbu.
Vakariņās bija pupas kaut kādā briesmīgā mērcē, zirņi tādi paši un standarta salāti, kas nemainīgi visu šo laiku ir salātlapas un tad kā kuru reizi - vienreiz ir gurķi, citreiz tomāti, bet svētku diena ir tad, kad ir abi... Tāpēc manas vakariņas bija siermaize un lielais bundulis Snickers saldējums. Diezgan labi paēdusi esmu, un ar kuņģi nemaz nav problēmu visu laiku. Otrdienās ir spagetti ar boloņas mērci un 3dienās laikam ir zivs, ja paspēj paņemt, kamēr visi citi nav jau savākuši un atstājuši tikai kartupeļus. Pārējās dienas tiešām nekā lādzīga nav... gadās, protams, izņēmumi, bet nu neteikšu, ka tas ir bieži. Stulbi ir rakstīt par ēdienu, bet šodien tiešām esmu vīlusies, jo neko normālu neesmu ēdusi...
Darba ir ļoti daudz, šonedēļ katru vakaru ir kāzas, kas nozīmē papildus skriešanu, kā arī, protams, kliegšanu, stresu utt.
Beidzot esmu brūna, jo brīvdienā kādas 3 stundas pavadīju pludmalē, nedaudz apdegu, bet par to gan nesatraucos.
Tagad gan laikam jāiet gludināt krekls, jo drīz jau uz darbu atpakaļ jāiet...
Tagad dzīvoklī esmu viena pati, jo visas pārējās meitenes strādā. šodien atkal tizlais darba laiks: 12.oo - 16.oo un tad 21.oo - 01.oo. Diezgan izcūkota diena sanāk, jo atnāc no darba, sataisies, un tad gaidi, kad atkal jāiet uz darbu.
Vakariņās bija pupas kaut kādā briesmīgā mērcē, zirņi tādi paši un standarta salāti, kas nemainīgi visu šo laiku ir salātlapas un tad kā kuru reizi - vienreiz ir gurķi, citreiz tomāti, bet svētku diena ir tad, kad ir abi... Tāpēc manas vakariņas bija siermaize un lielais bundulis Snickers saldējums. Diezgan labi paēdusi esmu, un ar kuņģi nemaz nav problēmu visu laiku. Otrdienās ir spagetti ar boloņas mērci un 3dienās laikam ir zivs, ja paspēj paņemt, kamēr visi citi nav jau savākuši un atstājuši tikai kartupeļus. Pārējās dienas tiešām nekā lādzīga nav... gadās, protams, izņēmumi, bet nu neteikšu, ka tas ir bieži. Stulbi ir rakstīt par ēdienu, bet šodien tiešām esmu vīlusies, jo neko normālu neesmu ēdusi...
Darba ir ļoti daudz, šonedēļ katru vakaru ir kāzas, kas nozīmē papildus skriešanu, kā arī, protams, kliegšanu, stresu utt.
Beidzot esmu brūna, jo brīvdienā kādas 3 stundas pavadīju pludmalē, nedaudz apdegu, bet par to gan nesatraucos.
Tagad gan laikam jāiet gludināt krekls, jo drīz jau uz darbu atpakaļ jāiet...
trešdiena, 2010. gada 2. jūnijs
Pagājis jau mēnesis...
Tātad... jau mēnesis pavadīts strādājot/vergojot. Neteikšu, ka esmu nenormāli daudz ko iemācījusies. Vienīgi pāris kokteiļu sastāvdaļas, apmēram kādi alkohola veidi bārā ir utt. Nu vienīgais, ko tiešām esmu uzlabojusi ir krievu valoda. Tajā sanāk runāt pat vairāk nekā angļu valodā.
Vienīgo brīvdienu, kas ir reizi nedēļā, neizjūt vispār, nav iespējams vienā dienā atpūsties, lai uzkrātu spēkus nākamajai darba nedēļai, tāpēc lielākoties visi visu laiku ir noguruši, arī ik pa brīdim pusslimi. No Saūda Arābijas vēji atpūš kaut kādus tuksnešu mēslus, tad te visiem deguni ir ciet – it kā iesnas, bet izšņaukt degunu nevar un nekas nepalīdz, arī galva tāda dīvaina paliek – tāds kā spiediens visu laiku, sāp utt. Katrā ziņā patīkami nav. Jau pāris dienas jūtu diezgan lielu bardaku galvā.
Atbraucis ir viens vīrietis, diezgan sirmā vecumā. Kā pats stāsta tad ir bijis zemūdenes vai kuģa, nav jau laikam svarīgi, kapteinis. Visu laiku skatās uz meitenēm, smaida, miedz ar aci, un nenormāli skatās uz kājām, jo darba formas ir svārki. Vienmēr bārā ņem dubulto Armanjaku un sodu. Pati gan nebiju to pamanījusi, bet mani viņš sauc par eleganci, jo es ļoti eleganti apkalpojot. Patīkami dzirdēt arī ko jauku. Jo viena persona izturas diezgan riebīgi – lai arī ko darītu – vienmēr viss būs nepareizi – ne tur stāvi, ne to dari, un tā visu laiku. Pāris reizes esmu novesta līdz asarām, jo kritiku tik lielās devās nekad vēl nebiju saņēmusi. Bet vispār dīvaini, jo visiem pārējiem ar mani nekādu problēmu nav, tikai vienai sievietei, kas strādā āra bārā pie baseina. Šodien strādāju ārā pie baseina, bet tai trakajai ir brīvdiena. Vispār ļoti pozitīva diena, jo uz mani ne reizi neviens nekliedza. Tas laikam nozīmē, ka problēmas ir tai trakajai nevis man un ka es strādāju normāli. Bet tomēr pusplikas miesas man jau apnikušas – tik staigā ap baseinu, un tur visi izgūlušies... Gan jauni, gan veci.
Viesnīcā gandrīz katru dienu ir kāzas. Tas tāpēc, ka diezgan lēti sanāk – ceremonija, kokteiļu stunda un vakariņas ~30 cilvēkiem (tai skaitā torte) ir aptuveni 600eur. Tā kā šī mēneša laikā esmu redzējusi gan skaistus pārus un kleitas, gan arī viskautko tiešām briesmīgu. Kad vietējie kiprieši taisa kāzas, tad ir diezgan liels bardaks – aptuveni 2000 cilvēku kāzu ceremonijā, bet TIKAI 300-400 cilvēku pēc tam iet vakariņās viesnīcas restorānā, bet starp abiem vēl viņiem ir kādas 2 stundas, ko viņi VISI pavada bārā – gan dzerot kafijas, kokteiļus, gan vienkārši gaidot vakariņas, gan stāvot baros un runājot. Tikai ir viena neliela problēma – kad visi sanāk tajā bārā pie restorāna, tad ar paplāti iziet viņiem cauri ir gandrīz neiespējami, jo, redzot jebkādu apkalpojošo personālu, viņi neuzskata par vajadzīgu pavirzīties nostāk vai palaist garām. Bet arī parastie viesi, kas ir viesnīcā, nav labāki. Katru otrdienu no 19.30 – 20.00 ārā pie bāra, kurā strādāju, ir vadības kokteiļu ballīte – tas nozīmē – tajā laikā tur ir visi menedžeri, un visi dzērieni ir bez maksas. Vakar man iedeva paplāti ar dzērieniem – šampanieti, baltvīnu, sarkanvīnu, vietējo kokteili un džintoniku, lai dalu visiem, kas vēlas. Visi kā nenormāli dzēra, jo par brīvu taču! Un līdzko izdzer vienu, tā uzreiz metas pie nākamā. Kad staigāju ar šampanieša pudeli, lai piepildītu glāzes, daži pat nāca pie manis ar izstieptu roku, lai ieleju vēl. Tikai kādi 4 cilvēki teica, ka vairs nevēloties. Tāda sajūta, ka es būtu nevis dārgā 5*** viesnīcā, kur atpūšas bagātnieki, bet gan lētā hostelī, kur visi grābj, ko vien var, jo taču bez maksas viss... Tā kā vakardiena bija diezgan interesanta. Nu jā, un tad bija jāiet atpakaļ vergot savā bārā, atkal vecais dīvainais kungs ar dubulto Armanjaku un sodu. Pēc tam diezgan daudz cilvēku sanāk, kad beidz vakariņot restorānos, tad tā pavairāk darba ir. Kad tur beidzas, tad sūta uz NU bāru palīdzēt (tas ir tāds kokteiļu vakara bārs), kas gan vairāk izpaužas kā tauku mazgāšana un pulēšana mazā, karstā un smacīgā telpā, kur ik pa laikam slikti paliek no bezgaisa, bet tad jāiet bārā salikt tīrās glāzes, un tur jau strādā kondicionieris, tāpēc uz brīdi atkal ir labi. Pēc tam, ja atkal galvenajā bārā darba vairāk, atkal sūta atpakaļ – vai nu mazgāt traukus, vai arī tieši strādāt ar viesiem. Bet daudz darba sanāk gandrīz visu laiku gandrīz visos bāros. Retu reizi ir tā, ka bezdarbībā sanāk stāvēt.
Pagaidām tas laikam atkal viss...
Jāturpina vergot :)
Vienīgo brīvdienu, kas ir reizi nedēļā, neizjūt vispār, nav iespējams vienā dienā atpūsties, lai uzkrātu spēkus nākamajai darba nedēļai, tāpēc lielākoties visi visu laiku ir noguruši, arī ik pa brīdim pusslimi. No Saūda Arābijas vēji atpūš kaut kādus tuksnešu mēslus, tad te visiem deguni ir ciet – it kā iesnas, bet izšņaukt degunu nevar un nekas nepalīdz, arī galva tāda dīvaina paliek – tāds kā spiediens visu laiku, sāp utt. Katrā ziņā patīkami nav. Jau pāris dienas jūtu diezgan lielu bardaku galvā.
Atbraucis ir viens vīrietis, diezgan sirmā vecumā. Kā pats stāsta tad ir bijis zemūdenes vai kuģa, nav jau laikam svarīgi, kapteinis. Visu laiku skatās uz meitenēm, smaida, miedz ar aci, un nenormāli skatās uz kājām, jo darba formas ir svārki. Vienmēr bārā ņem dubulto Armanjaku un sodu. Pati gan nebiju to pamanījusi, bet mani viņš sauc par eleganci, jo es ļoti eleganti apkalpojot. Patīkami dzirdēt arī ko jauku. Jo viena persona izturas diezgan riebīgi – lai arī ko darītu – vienmēr viss būs nepareizi – ne tur stāvi, ne to dari, un tā visu laiku. Pāris reizes esmu novesta līdz asarām, jo kritiku tik lielās devās nekad vēl nebiju saņēmusi. Bet vispār dīvaini, jo visiem pārējiem ar mani nekādu problēmu nav, tikai vienai sievietei, kas strādā āra bārā pie baseina. Šodien strādāju ārā pie baseina, bet tai trakajai ir brīvdiena. Vispār ļoti pozitīva diena, jo uz mani ne reizi neviens nekliedza. Tas laikam nozīmē, ka problēmas ir tai trakajai nevis man un ka es strādāju normāli. Bet tomēr pusplikas miesas man jau apnikušas – tik staigā ap baseinu, un tur visi izgūlušies... Gan jauni, gan veci.
Viesnīcā gandrīz katru dienu ir kāzas. Tas tāpēc, ka diezgan lēti sanāk – ceremonija, kokteiļu stunda un vakariņas ~30 cilvēkiem (tai skaitā torte) ir aptuveni 600eur. Tā kā šī mēneša laikā esmu redzējusi gan skaistus pārus un kleitas, gan arī viskautko tiešām briesmīgu. Kad vietējie kiprieši taisa kāzas, tad ir diezgan liels bardaks – aptuveni 2000 cilvēku kāzu ceremonijā, bet TIKAI 300-400 cilvēku pēc tam iet vakariņās viesnīcas restorānā, bet starp abiem vēl viņiem ir kādas 2 stundas, ko viņi VISI pavada bārā – gan dzerot kafijas, kokteiļus, gan vienkārši gaidot vakariņas, gan stāvot baros un runājot. Tikai ir viena neliela problēma – kad visi sanāk tajā bārā pie restorāna, tad ar paplāti iziet viņiem cauri ir gandrīz neiespējami, jo, redzot jebkādu apkalpojošo personālu, viņi neuzskata par vajadzīgu pavirzīties nostāk vai palaist garām. Bet arī parastie viesi, kas ir viesnīcā, nav labāki. Katru otrdienu no 19.30 – 20.00 ārā pie bāra, kurā strādāju, ir vadības kokteiļu ballīte – tas nozīmē – tajā laikā tur ir visi menedžeri, un visi dzērieni ir bez maksas. Vakar man iedeva paplāti ar dzērieniem – šampanieti, baltvīnu, sarkanvīnu, vietējo kokteili un džintoniku, lai dalu visiem, kas vēlas. Visi kā nenormāli dzēra, jo par brīvu taču! Un līdzko izdzer vienu, tā uzreiz metas pie nākamā. Kad staigāju ar šampanieša pudeli, lai piepildītu glāzes, daži pat nāca pie manis ar izstieptu roku, lai ieleju vēl. Tikai kādi 4 cilvēki teica, ka vairs nevēloties. Tāda sajūta, ka es būtu nevis dārgā 5*** viesnīcā, kur atpūšas bagātnieki, bet gan lētā hostelī, kur visi grābj, ko vien var, jo taču bez maksas viss... Tā kā vakardiena bija diezgan interesanta. Nu jā, un tad bija jāiet atpakaļ vergot savā bārā, atkal vecais dīvainais kungs ar dubulto Armanjaku un sodu. Pēc tam diezgan daudz cilvēku sanāk, kad beidz vakariņot restorānos, tad tā pavairāk darba ir. Kad tur beidzas, tad sūta uz NU bāru palīdzēt (tas ir tāds kokteiļu vakara bārs), kas gan vairāk izpaužas kā tauku mazgāšana un pulēšana mazā, karstā un smacīgā telpā, kur ik pa laikam slikti paliek no bezgaisa, bet tad jāiet bārā salikt tīrās glāzes, un tur jau strādā kondicionieris, tāpēc uz brīdi atkal ir labi. Pēc tam, ja atkal galvenajā bārā darba vairāk, atkal sūta atpakaļ – vai nu mazgāt traukus, vai arī tieši strādāt ar viesiem. Bet daudz darba sanāk gandrīz visu laiku gandrīz visos bāros. Retu reizi ir tā, ka bezdarbībā sanāk stāvēt.
Pagaidām tas laikam atkal viss...
Jāturpina vergot :)
Abonēt:
Komentāri (Atom)
