Šodien pārmaiņas pēc darbā gāja tiešām baigi labi! Visu dienu priecīga un smaidīga staigāju apkārt - tiešām bija prieks strādāt, lai arī vakar darbu beidzu pus3 naktī un šodien jābūt darbā bija 10os no rīta!
Forši! Tiešām forši!

Šodien darbā vājprātīgi daudz cilvēku un pasūtījumu, 3 stundas stresa - visi uz mani kliedza, lai daru ātrāk un vēl ātrāk (lai gan - kur nu vēl vairāk atdeves no manas puses...), kā jau minēju stress vājprātīgs, jo pusstundu trūka ledus un glāžu (hmm, kā gan var kokteiļus uztaisīt?!), daru savus darbus, bet man sagrūž virsū vēl visu citu darbus un grib, lai visu superātrā tempā izdaru, tad man 10 minūtes bija asaras acīs, vēl mazliet - un būtu sākusi normāli raudāt, taču nē - galvenais menedžeris noveda līdz drausmīgām asarām manu kolēģi (to, kura kliedza arī uz mani...). Otra meitene, kura arī bārā strādāja bija novesta līdz pēdējam - viņa arī visu laiku pēdējiem spēkiem turējās, lai neraudātu - viņa izturēja! Nu lūk... karstums ārā, protams, ap +40, bet padzerties ūdeni nav laika, jo visu laiku visi kliedz, ka Tu par lēnu strādā! Tā nu kādas 3 stundas nevienu šķidruma lāsi savā organismā neuzņēmu - pēc tam mazliet sāka asiņot deguns, bet tiešām mazliet! Brīnumainā kārtā enerģija pēc visa tā vēl lielāka kā citas reizes, ņemot vērā to, ka gulēt aizgāju 6os no rīta, bet cēlos pēc 9iem...
Tā lūk! Jautri iet! Rītvakar mani sagaida tas pats, un turpmākās 2 nedēļas arī... Pie tam būs baigais maratons - 10 darba dienas pēc kārtas bez brīvdienām. Laikam izskatīšos pēc zombija, bet nu neko darīt - tāda dzīve!
Sūdzēties jau arī diži nevar - esmu tomēr Grieķijā...

Šodien visu dienu nogulēju. Vainīgas, protams, arī vakarnakts izklaides blakus esošajā pilsētā Agios Nikolaos. No gultas tā pavisam izkāpu tikai 6os vakarā, pa dienu - tikai līdz tualetei, kaut ko uzēst un atpakaļ gultā. Cerams, ka būšu kādas rezerves uzkrājusi, jo nākamās brīvdienas būs tikai pēc 5 smagām darba dienām.
Bārā jau vairāk vai mazāk visu māku darīt - kases aparātu vēl joprojām neesmu aiztikusi, un kokteiļi vēl kārtīgi jāsamācās.
Uz Elounda Beach & Bay Palace jau 20 gadus uz 2 mēnešiem brauc viens pensionārs (viens no bagātākajiem visā Grieķijā, viņam piederot biezākais rajons Atēnās, bet viņš ir tiešām dīvains), mr.Džordžs. Viņu te pilnīgi visi menedžeri zin, arī viņš te visus zin. Viņš tiešām ir dīvains savā uzvedībā, bet vismaz ir jautri darbā, kad viņš atnāk. Jau sākumā viņš noskaidroja kā mani sauc, tad nākamās reizes, jau tikai ieraugot mani, skaļi pa visu bāru dsauc - Supergirl, she is supergirl. Vienmēr tā dīvaini skatās un applaudē bez jebkāda iemesla, dīvainus komentārus izsaka, bet tas ir tiešām smieklīgi. Vienreiz pat galvenajam menedžerim jautāja, vai viņi esot man pasūtījuši speciālu gultu, jo es esot tik ļoti gara, nu tik ļoti gara - 2metri, nē, 3metri! Un viņš tad arī apmeklē otru bāru viesnīcas teritorijā, kur strādā draudzene. Tad viņš man pastāsta, kā viņai iet un otrādi - kad aiziet pie Baibas, tad pastāsta, kā man iet. Par Baibu saka, ka viņa esot dream girl, beautiful dreamgirl utt. Un tad vēl, kad iet peldēties, tad uz kādu pusstundu vismaz, un peldās tieši gar vēl vienas draudzenes restorānu (galdiņi ārā pie ūdens ir), un tad mēģina uzsākt kontaktu ar meitenēm, kuras klāj galdus. Tāpēc iedevām viņam iesauku Nāriņa/Rusalka. Bet tiešām līdzko viņš ienāk bārā - uzreiz garastāvoklis uzlabojas, pat tad, ja tajā brīdi uz kārtīgu pinkšķi velk.
Un par laikapstākļiem... pāris dienas te bija +42 grādi pa dienu... tāda sajūta, ka labāk būtu vienkārši nosprāgt kaut kur ēnā. Bet tagad kādas dienas jau ir TIKAI +29 grādi, un vakaros, kad ir +23, jau pat jaka prasās. Tagad abas ar Baibu esam kaut kur klepu norāvušas, uz iesnām arī mazliet velk. Tas no aukstā ūdens dzeršanas darbā, kad ir vājprātīgi karsti un nenormāls noskrējiens, kā arī kondicioniera istabās. Nezinu, kā tikšu no šitā mēsla vaļā, cerams, ka nekādas zāles nebūs jāpērk, jo šeit viņas ir ļoti dārgas. Iespēja iedzert kaut ko siltu ir tikai kādā kafejnīcā centrā, līdz kuram tālu jāiet vai arī darbā, bet pa dienu neko karstu negribās, tāpēc jāgaida vien vakara maiņas.
Jau sen esmu pieradusi uz darba cauri visai teritorijai iet 15 minūtes turp un 15 atpakaļ arī tad, kad vismaz 8 stundas esi nenormāli novergojis un pavilkties vispār nevari.
Vakar uzkāpu uz lielajiem pārtikas svariem (viņi ir tieši pie darbiniku ēdnīcas), lai apskatītos, cik tad esmu pieņēmusies vai nokritusies svarā... diemžēl +3 kg... bet varbūt tie ir muskuļi... jo kājas un dibens ir uztrenēti diezgan pamatīgi. Izturība arī būs tāda pamatīga. Tikai - kur es viņu Latvijā izmantošu - tas ir jau cits jautājums. Bet līdz tam vēl 2 mēneši!
Pagaidām viss - JASSAS (nozīmē - čau)!!!

Jauna darba nedēļa.
Pirmdien bija jāstrādā no 16.30 līdz kādiem 1iem naktī. Novergoju nenormāli, jo bija daudz cilvēku bārā, strādājam tur divatā. Darbu beidzu pirms 3iem naktī, bet vēl tad viens galdiņš sēdēja. Rezultātā bija tā vērts, jo dzeramnauda bija 25eur (augstākais ir bijis man 10.70eur). Tomēr vakar darbā bija jābūt jau 10os. Jutos kā zombijs, izskatījos pēc mēsla un tāpat arī jutos, jo pastaigāt nevarēju, potītes piepampušas un kājas sāpēja jau no rīta, kad gāju uz darbu. Un pēc 8 stundām skriešanas pa smiltīm un augšā/lejā pa trepēm jutos vienkārši morāli uz fiziski sagrauta.
Tomēr šodien un rīt brīvs! Jebkurā gadījumā darbs man vēl joprojām patīk. Cerams, ka tā tas arī paliks!

Ar katru dienu kļūst arvien karstāks... Šodien bija kādi +34 grādi... un šādā karstumā skraidīt pa pludmali un karstām smiltīm, piedāvāt dzērienus un apkalpot cilvēkus ir tiešām grūti... Un pie tam 8 stundas no vietas... bet vismaz pagaidām man tas darbs kā tāds tiešām patīk, tāpēc pat šobrīd, kad esmu vienkārši fiziski un morāli pārgurusi, tomēr vēl viss šķiet skaisti un labi! Parasti jau neesmu tik optimistiska, bet šeit kaut kā tas notiek dabiski.
Vakar darba bija daudz mazāk kā šodien, bet - vakar dzeramnauda bija 9.50eur, taču šodien tikai 6eur. Īstenībā, kāda starpība, galvenais, ka vispār kādu lieku naudiņu iedod.
Ar katru dienu daru aizvien vairāk. Ja sākumā tikai stāvēju aiz letes un darīju visus netīros darbus, tad tagad jau skraidu apkārt, pieņemu pasūtījumus, pati ļoti daudz ko taisu un apkalpoju, pēc tam vēl novācu visu, un, protams, arī netīros darbus daru. Vienīgais, ko nedaru - netaisu alkoholiskos kokteiļus, kasē netaisu rēķinus. Pārējais viss jau ir manos darba pienākumos. Bet gan jau pēc kāda mēneša darīšu arī visu pārējo.
Atkārtošos, bet līdz šim man darbs bārā tiešām patīk. Ceru, ka tā tas arī paliks līdz septembra vidum ,kad beigsies te viss pasākums un vajadzēs turpināt ierasto dzīvi Latvijā.
Tagad sēžu interneta kafejnīcā jūras krastā un gaidu vakariņas, kuras sāksies tikai 21.30... Redzēsim, kas būs šovakar, jo iepriekšējos divus vakarus bija kkādi vārīti un tad apcepti kartupeļi kaut kādā mērcē un vēl vārītas pupas... un saldajā kūkas, kā arī 2.svaiguma arbūzs. Cerams, ka šovakar būs kas cits.
Bija tāda naiva cerība, ka šeit mazliet nodzīšu taukus un riepu, bet vispār sanāk jau tā, ka esmu uzbarojusies, jo te viss mums tiek pasniegts eļļains un taukains... un ja vēl vakarā kūkas saēdas... Nu ko - došos vakariņās...