ceturtdiena, 2009. gada 16. jūlijs

Šodien visu dienu nogulēju. Vainīgas, protams, arī vakarnakts izklaides blakus esošajā pilsētā Agios Nikolaos. No gultas tā pavisam izkāpu tikai 6os vakarā, pa dienu - tikai līdz tualetei, kaut ko uzēst un atpakaļ gultā. Cerams, ka būšu kādas rezerves uzkrājusi, jo nākamās brīvdienas būs tikai pēc 5 smagām darba dienām.
Bārā jau vairāk vai mazāk visu māku darīt - kases aparātu vēl joprojām neesmu aiztikusi, un kokteiļi vēl kārtīgi jāsamācās.
Uz Elounda Beach & Bay Palace jau 20 gadus uz 2 mēnešiem brauc viens pensionārs (viens no bagātākajiem visā Grieķijā, viņam piederot biezākais rajons Atēnās, bet viņš ir tiešām dīvains), mr.Džordžs. Viņu te pilnīgi visi menedžeri zin, arī viņš te visus zin. Viņš tiešām ir dīvains savā uzvedībā, bet vismaz ir jautri darbā, kad viņš atnāk. Jau sākumā viņš noskaidroja kā mani sauc, tad nākamās reizes, jau tikai ieraugot mani, skaļi pa visu bāru dsauc - Supergirl, she is supergirl. Vienmēr tā dīvaini skatās un applaudē bez jebkāda iemesla, dīvainus komentārus izsaka, bet tas ir tiešām smieklīgi. Vienreiz pat galvenajam menedžerim jautāja, vai viņi esot man pasūtījuši speciālu gultu, jo es esot tik ļoti gara, nu tik ļoti gara - 2metri, nē, 3metri! Un viņš tad arī apmeklē otru bāru viesnīcas teritorijā, kur strādā draudzene. Tad viņš man pastāsta, kā viņai iet un otrādi - kad aiziet pie Baibas, tad pastāsta, kā man iet. Par Baibu saka, ka viņa esot dream girl, beautiful dreamgirl utt. Un tad vēl, kad iet peldēties, tad uz kādu pusstundu vismaz, un peldās tieši gar vēl vienas draudzenes restorānu (galdiņi ārā pie ūdens ir), un tad mēģina uzsākt kontaktu ar meitenēm, kuras klāj galdus. Tāpēc iedevām viņam iesauku Nāriņa/Rusalka. Bet tiešām līdzko viņš ienāk bārā - uzreiz garastāvoklis uzlabojas, pat tad, ja tajā brīdi uz kārtīgu pinkšķi velk.
Un par laikapstākļiem... pāris dienas te bija +42 grādi pa dienu... tāda sajūta, ka labāk būtu vienkārši nosprāgt kaut kur ēnā. Bet tagad kādas dienas jau ir TIKAI +29 grādi, un vakaros, kad ir +23, jau pat jaka prasās. Tagad abas ar Baibu esam kaut kur klepu norāvušas, uz iesnām arī mazliet velk. Tas no aukstā ūdens dzeršanas darbā, kad ir vājprātīgi karsti un nenormāls noskrējiens, kā arī kondicioniera istabās. Nezinu, kā tikšu no šitā mēsla vaļā, cerams, ka nekādas zāles nebūs jāpērk, jo šeit viņas ir ļoti dārgas. Iespēja iedzert kaut ko siltu ir tikai kādā kafejnīcā centrā, līdz kuram tālu jāiet vai arī darbā, bet pa dienu neko karstu negribās, tāpēc jāgaida vien vakara maiņas.
Jau sen esmu pieradusi uz darba cauri visai teritorijai iet 15 minūtes turp un 15 atpakaļ arī tad, kad vismaz 8 stundas esi nenormāli novergojis un pavilkties vispār nevari.
Vakar uzkāpu uz lielajiem pārtikas svariem (viņi ir tieši pie darbiniku ēdnīcas), lai apskatītos, cik tad esmu pieņēmusies vai nokritusies svarā... diemžēl +3 kg... bet varbūt tie ir muskuļi... jo kājas un dibens ir uztrenēti diezgan pamatīgi. Izturība arī būs tāda pamatīga. Tikai - kur es viņu Latvijā izmantošu - tas ir jau cits jautājums. Bet līdz tam vēl 2 mēneši!
Pagaidām viss - JASSAS (nozīmē - čau)!!!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru