Šodien darbā vājprātīgi daudz cilvēku un pasūtījumu, 3 stundas stresa - visi uz mani kliedza, lai daru ātrāk un vēl ātrāk (lai gan - kur nu vēl vairāk atdeves no manas puses...), kā jau minēju stress vājprātīgs, jo pusstundu trūka ledus un glāžu (hmm, kā gan var kokteiļus uztaisīt?!), daru savus darbus, bet man sagrūž virsū vēl visu citu darbus un grib, lai visu superātrā tempā izdaru, tad man 10 minūtes bija asaras acīs, vēl mazliet - un būtu sākusi normāli raudāt, taču nē - galvenais menedžeris noveda līdz drausmīgām asarām manu kolēģi (to, kura kliedza arī uz mani...). Otra meitene, kura arī bārā strādāja bija novesta līdz pēdējam - viņa arī visu laiku pēdējiem spēkiem turējās, lai neraudātu - viņa izturēja! Nu lūk... karstums ārā, protams, ap +40, bet padzerties ūdeni nav laika, jo visu laiku visi kliedz, ka Tu par lēnu strādā! Tā nu kādas 3 stundas nevienu šķidruma lāsi savā organismā neuzņēmu - pēc tam mazliet sāka asiņot deguns, bet tiešām mazliet! Brīnumainā kārtā enerģija pēc visa tā vēl lielāka kā citas reizes, ņemot vērā to, ka gulēt aizgāju 6os no rīta, bet cēlos pēc 9iem...
Tā lūk! Jautri iet! Rītvakar mani sagaida tas pats, un turpmākās 2 nedēļas arī... Pie tam būs baigais maratons - 10 darba dienas pēc kārtas bez brīvdienām. Laikam izskatīšos pēc zombija, bet nu neko darīt - tāda dzīve!
Sūdzēties jau arī diži nevar - esmu tomēr Grieķijā...