Šodien ir 11.diena, kad strādāju bez brīvdienām... Izskatās, ka nākamā nedēļa būs tāda pati. Īpaši traki nav, vienīgi kājas diezgan sāp dienas beigās, jo tomēr 8 stundas uz kājām, vēl pa smiltīm.
Klienti te tagad sabraukuši visadažādākie - ir ļoti jauki un draudzīgi, ir konkrēti kretīni. Kā esmu pamanījusi - vislielākie cūkas (ar retiem izņēmumiem) ir vietējie grieķi... tie tiešām pret visiem izturas kā pret pēdējiem mēsliem.
Tomēr šodien pludmalē sēdēja viens vīrietis ar ģimeni. Viņš jau kādu nedēļu te dzīvo - visu laiku esmu jauka, smaidīga utt (kā jau pret visiem, bet pret tiešām jaukiem cilvēkiem esmu vēl labāka un draudzīgāka...), pieņēmu viņa pasūtījumu, bet šis man rokā ielika 20eur un pateica, ka tas man un otrai latviešu meitenei. Beigās viņš arī viņai tikpat iedeva... Otro reizi visas šīs vasaras laikā man iedod rokā dzeramnaudu tieši priekš manis. Pirmo reizi tie bija 5eur, bet pārējiem (vietējiem grieķu viesmīļiem) bija 10eur. Šoreiz pat varētu būt tā, ka mums katram/visiem ir 20eur.
Principā tagad jau māku arī rēķinus taisīt (ok, varbūt kādreiz ir kas tāds, ko palūdzu, lai uztaisa - kādu kokteili, kuru nezinu), kas nozīmē, ka strādāju tieši to pašu darbu, ko tās vietējās. Diezgan liels prieks īstenībā...
Esmu tagad konkrēti saaukstējusies - balss nav jau kādas 4 dienas, klepus ar kādu laiku jau moka, bet pats labākais ir mieža grauds, kurš iemeties uz apakšējā plakstiņa - milzīgs!!! Izskatos (ar savu uzpampušo aci) un izklausos (ar savu vīrišķīgi zemo balsi) tiešām briesmīgi :D
Tas trakais kolēģis, kurš šauj pa pakaļu vakar pateica ko tādu, par ko riktīgi sasmējos - Oh, there are so many hot pussies walking around the bar. If I licked them down there and made them come, You know, come, my dick would goo around like this ... un tad viņš ar roku taisīja visādas interesantas apļveida kustības. Šodien viņš pie manis pienāca un pateica - Oh, i like your bottom, un uzšāva pa pakaļu. Taču pie tā jau sen esmu pieradusi.
Katru otro vai trešo vakaru vienā tādā lielā amfiteātrī viesnīcas teritorijā rāda filmas - vakar bija kkāda, kurai nosaukumu vēl jorpjām nezinu, bet pirms tam Mamma Mia. Atmosfēra baigi labā - milzīgs ekrāns, skaņa kā Forum cinemas, bet virs lielā ekrāna zvaizgnes. Un visi soli izgaismoti zilgani zaļām un neona gaismām. Izskatās vienkārši superīgi!
Hmm, kas vēl. Vēl jorpjām man te ļoti patīk! Ir, protams ļoti grūti, brīzīem ir normāli uz raudienu vilcis, bet tomēr - nevienu brīdi līdz sīm neesmu nožēlojusi to, ka atbraucu.
Pagaidām laikam atkal viss...

Vakar un aizvakar bija brīvs...
Tagad šonedēļ vairāk brīvdienas nav paredzētas...un cik var noprast - līdz kādam 20.augustam arī nav paredzēta tāda lieta... Šonedēļ visu laiku saliktas rīta maiņas, kas nozīmē, ka 10os jābūt darbā līdz pus7 vakarā... šodien bija tik nenormāli karsts, ka visu dienu biju slapja - vienkārši nevienu brīdi nenožuvu! Un kad vakarā mājās iegāju dušā, tad likās, ka esmu paradīzē! Bet galvenais menedžeris mūs nomierināja, ka nākamās dienas būšot vēl trakāk... un tas viss tikai tāpēc, ka nav vēja. Ja būtu vējš, tad nebūtu cilvēku un nebūtu tik karsts, bet tagad - vienkārši viss reizē.
Tomēr vienalga - man te joprojām patīk!
Šodien arī sarēķināju, cik man sanācis nopelnīt dzeramnaudās jūlijā... kopā apmēram sanāca 130eur. Izklausās varbūt diezgan daudz, bet citi, kuri strādā restorānos, par 10 dienu darbu saņem 100eur. Nekas - galvenais, ka vispār kaut ko saņemu!
Vairākums no mūsējiem prom brauc augusta beigās vai spetembra sākumā. Tas nozīmē, ka līdz septembra vidum paliksim 4atā - mēs ar Madaru un Vinetu, kā arī viens no mūsu stāvā dzīvojošajiem grieķiem. Baigi forši būs, ka viss stāvs vakaros tukšs, pamests un tumšs! Bet gan jau kaut ko izdomāsim!
Šeit esmu jau 8 nedēļas. Vēl 6 palikušas!

Šodien pārmaiņas pēc darbā gāja tiešām baigi labi! Visu dienu priecīga un smaidīga staigāju apkārt - tiešām bija prieks strādāt, lai arī vakar darbu beidzu pus3 naktī un šodien jābūt darbā bija 10os no rīta!
Forši! Tiešām forši!

Šodien darbā vājprātīgi daudz cilvēku un pasūtījumu, 3 stundas stresa - visi uz mani kliedza, lai daru ātrāk un vēl ātrāk (lai gan - kur nu vēl vairāk atdeves no manas puses...), kā jau minēju stress vājprātīgs, jo pusstundu trūka ledus un glāžu (hmm, kā gan var kokteiļus uztaisīt?!), daru savus darbus, bet man sagrūž virsū vēl visu citu darbus un grib, lai visu superātrā tempā izdaru, tad man 10 minūtes bija asaras acīs, vēl mazliet - un būtu sākusi normāli raudāt, taču nē - galvenais menedžeris noveda līdz drausmīgām asarām manu kolēģi (to, kura kliedza arī uz mani...). Otra meitene, kura arī bārā strādāja bija novesta līdz pēdējam - viņa arī visu laiku pēdējiem spēkiem turējās, lai neraudātu - viņa izturēja! Nu lūk... karstums ārā, protams, ap +40, bet padzerties ūdeni nav laika, jo visu laiku visi kliedz, ka Tu par lēnu strādā! Tā nu kādas 3 stundas nevienu šķidruma lāsi savā organismā neuzņēmu - pēc tam mazliet sāka asiņot deguns, bet tiešām mazliet! Brīnumainā kārtā enerģija pēc visa tā vēl lielāka kā citas reizes, ņemot vērā to, ka gulēt aizgāju 6os no rīta, bet cēlos pēc 9iem...
Tā lūk! Jautri iet! Rītvakar mani sagaida tas pats, un turpmākās 2 nedēļas arī... Pie tam būs baigais maratons - 10 darba dienas pēc kārtas bez brīvdienām. Laikam izskatīšos pēc zombija, bet nu neko darīt - tāda dzīve!
Sūdzēties jau arī diži nevar - esmu tomēr Grieķijā...

Šodien visu dienu nogulēju. Vainīgas, protams, arī vakarnakts izklaides blakus esošajā pilsētā Agios Nikolaos. No gultas tā pavisam izkāpu tikai 6os vakarā, pa dienu - tikai līdz tualetei, kaut ko uzēst un atpakaļ gultā. Cerams, ka būšu kādas rezerves uzkrājusi, jo nākamās brīvdienas būs tikai pēc 5 smagām darba dienām.
Bārā jau vairāk vai mazāk visu māku darīt - kases aparātu vēl joprojām neesmu aiztikusi, un kokteiļi vēl kārtīgi jāsamācās.
Uz Elounda Beach & Bay Palace jau 20 gadus uz 2 mēnešiem brauc viens pensionārs (viens no bagātākajiem visā Grieķijā, viņam piederot biezākais rajons Atēnās, bet viņš ir tiešām dīvains), mr.Džordžs. Viņu te pilnīgi visi menedžeri zin, arī viņš te visus zin. Viņš tiešām ir dīvains savā uzvedībā, bet vismaz ir jautri darbā, kad viņš atnāk. Jau sākumā viņš noskaidroja kā mani sauc, tad nākamās reizes, jau tikai ieraugot mani, skaļi pa visu bāru dsauc - Supergirl, she is supergirl. Vienmēr tā dīvaini skatās un applaudē bez jebkāda iemesla, dīvainus komentārus izsaka, bet tas ir tiešām smieklīgi. Vienreiz pat galvenajam menedžerim jautāja, vai viņi esot man pasūtījuši speciālu gultu, jo es esot tik ļoti gara, nu tik ļoti gara - 2metri, nē, 3metri! Un viņš tad arī apmeklē otru bāru viesnīcas teritorijā, kur strādā draudzene. Tad viņš man pastāsta, kā viņai iet un otrādi - kad aiziet pie Baibas, tad pastāsta, kā man iet. Par Baibu saka, ka viņa esot dream girl, beautiful dreamgirl utt. Un tad vēl, kad iet peldēties, tad uz kādu pusstundu vismaz, un peldās tieši gar vēl vienas draudzenes restorānu (galdiņi ārā pie ūdens ir), un tad mēģina uzsākt kontaktu ar meitenēm, kuras klāj galdus. Tāpēc iedevām viņam iesauku Nāriņa/Rusalka. Bet tiešām līdzko viņš ienāk bārā - uzreiz garastāvoklis uzlabojas, pat tad, ja tajā brīdi uz kārtīgu pinkšķi velk.
Un par laikapstākļiem... pāris dienas te bija +42 grādi pa dienu... tāda sajūta, ka labāk būtu vienkārši nosprāgt kaut kur ēnā. Bet tagad kādas dienas jau ir TIKAI +29 grādi, un vakaros, kad ir +23, jau pat jaka prasās. Tagad abas ar Baibu esam kaut kur klepu norāvušas, uz iesnām arī mazliet velk. Tas no aukstā ūdens dzeršanas darbā, kad ir vājprātīgi karsti un nenormāls noskrējiens, kā arī kondicioniera istabās. Nezinu, kā tikšu no šitā mēsla vaļā, cerams, ka nekādas zāles nebūs jāpērk, jo šeit viņas ir ļoti dārgas. Iespēja iedzert kaut ko siltu ir tikai kādā kafejnīcā centrā, līdz kuram tālu jāiet vai arī darbā, bet pa dienu neko karstu negribās, tāpēc jāgaida vien vakara maiņas.
Jau sen esmu pieradusi uz darba cauri visai teritorijai iet 15 minūtes turp un 15 atpakaļ arī tad, kad vismaz 8 stundas esi nenormāli novergojis un pavilkties vispār nevari.
Vakar uzkāpu uz lielajiem pārtikas svariem (viņi ir tieši pie darbiniku ēdnīcas), lai apskatītos, cik tad esmu pieņēmusies vai nokritusies svarā... diemžēl +3 kg... bet varbūt tie ir muskuļi... jo kājas un dibens ir uztrenēti diezgan pamatīgi. Izturība arī būs tāda pamatīga. Tikai - kur es viņu Latvijā izmantošu - tas ir jau cits jautājums. Bet līdz tam vēl 2 mēneši!
Pagaidām viss - JASSAS (nozīmē - čau)!!!

Jauna darba nedēļa.
Pirmdien bija jāstrādā no 16.30 līdz kādiem 1iem naktī. Novergoju nenormāli, jo bija daudz cilvēku bārā, strādājam tur divatā. Darbu beidzu pirms 3iem naktī, bet vēl tad viens galdiņš sēdēja. Rezultātā bija tā vērts, jo dzeramnauda bija 25eur (augstākais ir bijis man 10.70eur). Tomēr vakar darbā bija jābūt jau 10os. Jutos kā zombijs, izskatījos pēc mēsla un tāpat arī jutos, jo pastaigāt nevarēju, potītes piepampušas un kājas sāpēja jau no rīta, kad gāju uz darbu. Un pēc 8 stundām skriešanas pa smiltīm un augšā/lejā pa trepēm jutos vienkārši morāli uz fiziski sagrauta.
Tomēr šodien un rīt brīvs! Jebkurā gadījumā darbs man vēl joprojām patīk. Cerams, ka tā tas arī paliks!

Ar katru dienu kļūst arvien karstāks... Šodien bija kādi +34 grādi... un šādā karstumā skraidīt pa pludmali un karstām smiltīm, piedāvāt dzērienus un apkalpot cilvēkus ir tiešām grūti... Un pie tam 8 stundas no vietas... bet vismaz pagaidām man tas darbs kā tāds tiešām patīk, tāpēc pat šobrīd, kad esmu vienkārši fiziski un morāli pārgurusi, tomēr vēl viss šķiet skaisti un labi! Parasti jau neesmu tik optimistiska, bet šeit kaut kā tas notiek dabiski.
Vakar darba bija daudz mazāk kā šodien, bet - vakar dzeramnauda bija 9.50eur, taču šodien tikai 6eur. Īstenībā, kāda starpība, galvenais, ka vispār kādu lieku naudiņu iedod.
Ar katru dienu daru aizvien vairāk. Ja sākumā tikai stāvēju aiz letes un darīju visus netīros darbus, tad tagad jau skraidu apkārt, pieņemu pasūtījumus, pati ļoti daudz ko taisu un apkalpoju, pēc tam vēl novācu visu, un, protams, arī netīros darbus daru. Vienīgais, ko nedaru - netaisu alkoholiskos kokteiļus, kasē netaisu rēķinus. Pārējais viss jau ir manos darba pienākumos. Bet gan jau pēc kāda mēneša darīšu arī visu pārējo.
Atkārtošos, bet līdz šim man darbs bārā tiešām patīk. Ceru, ka tā tas arī paliks līdz septembra vidum ,kad beigsies te viss pasākums un vajadzēs turpināt ierasto dzīvi Latvijā.
Tagad sēžu interneta kafejnīcā jūras krastā un gaidu vakariņas, kuras sāksies tikai 21.30... Redzēsim, kas būs šovakar, jo iepriekšējos divus vakarus bija kkādi vārīti un tad apcepti kartupeļi kaut kādā mērcē un vēl vārītas pupas... un saldajā kūkas, kā arī 2.svaiguma arbūzs. Cerams, ka šovakar būs kas cits.
Bija tāda naiva cerība, ka šeit mazliet nodzīšu taukus un riepu, bet vispār sanāk jau tā, ka esmu uzbarojusies, jo te viss mums tiek pasniegts eļļains un taukains... un ja vēl vakarā kūkas saēdas... Nu ko - došos vakariņās...

Principā nekā jauna, ko uzrakstīt, nav...
Tomēr varu teikt, ka man vēl joprojām patīk darbs un kolēģi (lai gan daži ir tiešām dīvaini, bet nu pret mani jebkurā gadījumā izturas labi). Vakar, piemēram, uz darbu atnāca mūsu vienīgais vīrietis bārā, kuram 45 gadi - Manolis. Paskatos uz viņu un pasaku - hey, bet viņš man vienkārši uzšauj pa dibenu. Pats trakākais ir tas, ka es tiešām sāku pie tā pierast, un man tas jau šķiet normāli. Arī viss pārējais man šķiet pieņemami...
Arī bāra darba organizāciju mazliet sāku ierubīt. Vispār grūti pierast pie tās apkalpošanas bāra otrā pusē, kuru parasti redzu no klienta puses. Visi tie sīkumi - kā, ko un cik daudz kur ielej un iedod, un kam pirmajam... Pagrūti tos visus atcerēties. Bet nu katrā ziņā dažādas karstās un aukstās kafijas jau māku uztaisīt. Jāsāk tik mācīties vēl kokteiļi.
Šovakar laikam uz kādu Eloundas klubu iesim... tas jau nekas, ka rīt 10os darbā jābūt. Aizvakar biju gulējusi vien 3 stundas un visu dienu skraidīju kā traka. Miegs nāca, bet nu katrā ziņā nekas neizturams jau nav. Tagad tuvākās brīvdienas ir 3dien un 4dien. Tad arī izgulēšos.

Līgo/Jāņi

Svinējām apmēram tā:
sēdējām pludmalē, dziedājām kādu brīdi latviešu dziesmas (cik nu vārdus zinājām), iedzērām, kaut kāds siers arī bija. Man tika uztaisīts un uzdāvināts baigi smuks vainags no vietējām puķēm - tāds liels un viss rozā... un vēl lakats, ko ap pleciem aplikt - arī baigi smuks. Mūsu vienīgajam Jānim bija olīvzaru vainags. Sagaidījām arī saullēktu, pēc tam gājām jūrā peldēt (labi, ka visi vēl sveiki un veseli...). Gulēt vispār aizgājām kādos 7os no rīta. Šodien sagurums ir tāds diezgan kapitāli smags, bet bija tā vērts, tāpēc viss ok!
Vienu rītu aizgulējos un nokavēju darbu pusotru stundu... Domāju, ka galvenais menedžeris kapitāli ārdīsies un kliegs (ko viņi ļoti bieži mēdz darīt), jau ar šausmām gaidīju, kas nu būs... Bet nē - vienkārši garāmejot pateica angliski - Līga, nekavē vairāk, labi? No tā tiešām apstulbu, ka tik maigi tiku cauri sveikā. Kāpēc aizgulējos - iepriekšējā vakarā darbu beidzu 1os naktī, bet 2os aizgāju gulēt. Jāceļās bija 9os, bet es vienkārši nedzirdēju modinātāju... Tā lūk!

Nu ko - pēc kārētjās labi pavadītās nakts Eloundas klubā un 3 stundu miega, atkal darbs...
Šodien jau pieņēmu pasūtījumus, apkalpoju viesus, novācu aiz viņiem un pat iemācījos ar to īpašo kases aparātu uztaisīt čeku, kur viesiem jāparakstās... drīzumā jau nāksies kokteiļus mācīties, jo tas ar kaut kad ļoti drīz būs jāsāk darīt. Man pagaidām ar darba vietu (bāru) ir smagi paveicies atšķirībā no citiem...
Šodien bārā sēdēja 4 pavecāki briti, bet tādi baigi draudzīgie. Kad pie bāra nāca parakstīties, jautāja, no kurienes esmu. Kad pateicu, ka no Latvijas - abi vīrieši pat nedomājot uzreiz teica, ka, lai mainu visu latviešu naudu uz eiro vai dolāriem, jo labi nebūs... Bet tas viss, protams, ar smaidu sejā, nevis tā ļoti brutāli. Arī labi. Un kad pludmalē piegāju pie viņiem pajautāt, vai vēlas ko pasūtīt, tad atkal sāka ar mani runāties. Nostāvēju pie viņiem kādas 5 minūtes. Tiešām jauki.
Ir vēl viena sieviete gados ar dēlu un dēla sievu, kuri brauc jau 10 gadus uz šo viesnīcu un gandrīz pilnīgi visus te pazīst, bet jau pirmajā vakarā, kad atnāca, kad strādāju, jau jautāja, kā mani sauc, no kurienes esmu, ko te daru utt. Vēl ir pāris gados no Šveices, kuri brauc 2reiz gadā jau 15 gadus, tie arī ļoti draudzīgi - vīrietis man uzdāvināja Švieces šokolādes konfektes. Kad vakaros strādāju bārā, principā sanāk parunāties un iepazīties ar visiem, kuri sēž pie bāra. Tas ir baigi jauki, jo varu uzlabot angļu un krievu valodu. Vispār visā kūrortā ir tikai nedaudzi cilvēki tādi iedomīgi un nelaipni. Pārējie ir šausmīgi jauki un draudzīgi, pilnīgi prieks apkalpot tādus.
Pagaidām laikam atkal viss...

Vairāk kā nedēļu jau esam te, Krētā... Pagaidām varu teikt, ka man tiešām patīk, kā te viss notiek... arī tas, ka istabā dzīvojam 3atā (nu iepriekš točna tā nebija sanācis tik ilgu laiku dzīvot, bet vēl jau 3 mēneši priekšā – viss vēl var mainīties).
Vakar un šodien bija/ir brīvdienas.
Vakar bijām tuvākajā lielajā pilsētā Agios Nikolaos – tiešām ļoti skaista pilsēta, bet vīrieši gan vēl trakāki nekā Eloundā – no mašīnām pat svilpj un ārdās. Laikam tāpēc, ka mums īsi šortiņi, svārciņi utt. Bet karsts taču ārā...
Šodien beidzot pilnībā izkrāmēju čemodānu, izmazgāju netīrās drēbes (izlietnē ar pulveri un kaut kādām vietējām ziepēm...), savācu bardaku istabā, kas, protams, bija no manis.
Galvenajam čalim bārā, kurā strādāju, palūdzu, vai viņš nevar nokārtot tā, lai 23.jūnijā jāstrādā rīts, bet 24.jūnijs ir brīvs. Rīt redzēsim, vai būs sanācis. Ļoti ceru, jo citādi pretējā gadījumā nāksies iet ļooooti sagurušai uz darbu 10os no rīta, jo Līgo/Jāņi tomēr IR svarīgi svētki...
Ārā karsts – pa dienu kādi +34 grādi, bet naktī +27... Izklausās tiešām smieklīgi, bet vakaros tiešām citreiz pat zosāda uzmetās, jo paliek vēsi.
Nu tas jau arī vairāk vai mazāk ir viss.

Pirmā darba diena.
Baigi forši ir tas, ka darbs sākas tikai 4os pēcpusdienā, bet beidzas 1os naktī... kas nozīmē, ka vakarā pēc darba var normāli iet izklaidēties un vēl kārtīgi izgulēties pa dienu. Bet mainīsies darba laiks – būs arī jāstrādā no 10iem rītā līdz pus7 vvakarā...
Darba formas ir diezgan drausmīgas – vienā izskatos pēc vīrieša, bet otra vienkārši ir dīvaina.
Biju 4os Sail-In bārā, man parādīja apmēram kur kas atrodas un notiek. Kopā tur strādā vienlaicīgi 2 vai 3 cilvēki. Bārs atrodas tādā diezgan foršā vietā, jo, ja nav jāpienes dzērieni vai jānovāc galdi, tad visu laiku atrodos ēnā, kur šad tad arī vējš tāds neliels uzpūš.
Diezgan interesanti tur ir – ja pasūti kaut kādu kokteili, klāt nāk divi trauciņi ar uzkodām – vienā ir olīvas ar riekstu vai kkā cita pildījumu, bet otrā ir burkānu nūjiņas pārkaisītas ar sāli un citronu sulu. Ja pasūti vakarā kafiju, klāt nāk divas tādas kā trifeles. Ja pasūti šampanieti – divas zemenes, mērcētas šokolādē. Lētākais kokteilis bārā maksā 10eur, bet šampanieša glāze – 24eur.
Vakar no 4iem līdz 1iem naktī visu laiku stāvēju kājās – vienreiz apsēdos uz 10 sekundēm, kamēr nenāca klienti, bet otrreiz biju tualetē... Īstenībā diezgan grūti nostāvēt tik ilgi. Jāsāk vien pierast.
Ko es vakar darīju – liku trauku mašīnā un ņēmu ārā traukus, mazgāju arī ar rokām, pulēju, taisīju visas tās uzkodas, ik pa laikam arī novācu galdiņus, vajadzēja uzmanīt, lai salvetes būtu visas salocītas un pa rokai pie bāra, kā arī papildināju riekstu trauciņus, kuri arī ir pa brīvu klāt pie kokteiļiem.
1os jau gandrīz vispār neko nevarēju un negribēju darīt, toties ar mani arī padalījās ar dzeramnaudu... Smieklīgi jau ir 2.70eur, bet tomēr pārējiem, kuri strādāja citos bāros un restorānos, neko neiedeva.
Pagaidām man tiešām patīk tur, redzēsim ,kā būs pēc nedēļas, kad būs daudz vairāk visu to pienākumu.
Vienīgais, kas man tiešām nepatīk visā šajā pasākumā, ir pārspīlēti lielā uzmanība no vīriešu puses. Nevar pat normāli pusdienās aiziet, jo pie viena galda novākušies kādi 6 grieķi un vienkārši brutāli lūr virsū pat tad, kamēr ēd. Bet arī pie tā laikam vienkārši jāsāk pierast.
Pēc darba vēl daži no mūsējiem aizgājām uz centru uz bāru/kafejnīcu/restorānu/klubu „Katafygio” (tāda universāla vieta...) pasēdēt, atzīmēt pirmo darba dienu. Īpašnieks baigi draudzīgais bija jau pirmajā vakarā, kad visas nācām dejot, bet tagad jau sabučojamies ne tikai ar viņu, bet arī ar bārmeņiem. Rumkola maksā 5eur, rums tur tiek ieliets apmēram 3/4 no glāzes, bet kolu tīri tā tikai krāsai pielej. Ar pārējiem kokteiļiem (nu vismaz meitenēm) ir diezgan līdzīgi. Ļoti izdevīgi.
Otrā un trešā darba diena...
Pa vakariem strādāju kopā ar vienīgo čali, kas tajā bārā ir – Manolos. Viņam ir 45 gadi, visu laiku visām meitenēm jautā :”Do you feel sexy?”, uzšauj ik pa laikam, piemiedz ar aci, sauc par saldumiņiem. Nu tas viņiem visiem skaitās tiešām normāli. Lai nu būtu.
Abas šīs dienas dzeramnauda ir apmēram 5eur (katru dienu) + viens britu pāris mums ar Manolos katru vakaru uzsauc pa kokteilim. Diezgan neslikti. Principā uz to bāru nāk tiešām jauki cilvēki, arī runājas ar mani, jautā, no kurienes esmu utt.
Nu jau vairāk sāku saprast, kas tur notiek. Jāstrādā vēl 3 dienas, bet 4diena un 5diena brīvas. Vakar mājās biju 01:40... jo kamēr pēdējie klienti aizgāja, pēc tam vēl bārs jāsavāc. Reāli no visiem mūsējiem atnāku pēdējā, jo man no bāra vēl jāaiziet iečekot karte pie vārtiem, pēc tam tikai mājās. Un tas viss galīgi nesanāk pa ceļam... Kājām muskuļus būšu normāli uztrenējusi, jo 9-10 stundas jāstāv kājās vai jāstaigā, pēc tam vēl bieži ejam uz klubu dejot, bet vēl kamēr aiziet un atnāk no darba... ceļā uz darbu ātrā solī paiet kādas 10-15 minūtes. Un tad vēl uz centru ejam meklēt internetu, arī kādas 15 minūtes. Bet to visu mierīgi var pieciest, pamazām jau tas sāk šķist normāli.
Nu baigi daudz jau esmu te sarakstījusi...
Jāiet atpakaļ uz mājām, drīz jau darbs, vēl jāsataisās... :)
Sveicieni visiem :*

Pirmie iespaidi!

Tātad...
Vakar pēc 2 lidojumiem, cūku gripas pārbaudes Atēnu lidostā un diezgan interesanta brauciena no lidostas uz viesnīcu (grieķu braukšanas kultūra diezgan atšķiras no mūsu...) esmu Krētā.
Lai gan istabiņas tiešām izremontētas baigi smuki, tomēr vakar vakarā arī prusaku istabā atradām.
Daba ļoti interesanta - mūsu viesnīcas teritorijā daudz zaļu augu, ziedošu puķu utt, taču ārpus pilsētām viss brūns un izkaltis. Bet vispār ir tiešām skaisti.
Tātad - atbraucām, izkrāmējām mantas, aizgājām uz veikalu pilsētas centrā, un atpakaļceļā uz viesnīcu atradām smuku vietu pludmalē ar sauļošanās krēsliem, nu tādu foršu atpūtas vietu, pēc tam aizgājām paēst vakariņas viesnīcā (protams, ka ne jau restorānā, bet gan darbinieku ēdamtelpā...).
Pēc vakariņām visi gājām uz jaunatklāto atpūtas vietu svinēt pirmo vakaru Krētā. Tur satikām topošos kolēģus, sapazināmies, kopīgi sadzērām, pēc tam aizgājām uz vietējo klubu iedzert un padejot - kluba īpašnieks baigi draudzīgais... iepazināmies, viņš arī visiem welcome-drinku uzsauca. Pēc tam negribēja, ka ejam prom - mēģināja mūs visiem spēkiem pierunāt palikt, taču tā kā 10os jau bija jātiekas ar viesnīcas menedžeri, tad jau 2os gājām prom. Klubs īstenībā diezgan foršs - tika pūsti daudz, daudz burbuļi, putas. Beigās vēl kkāds jociņš ar ūdeni, kā rezultātā kleita man bija konkrēti slapja. Bet tā kā pat naktī ir karsts, tad savā ziņā pat forši, ka tā. Katrā ziņā vakars tiešām bija super!
No rīta cēlāmies un tad bija lielā ekskursija pa viesnīcas teritoriju (nenormāli liela... tiešām nenormāli liela...), un tā kā bija/ir ļoti karsts, tad diezgan pagrūti daudz staigāt, bet neko darīt.
Vēlāk bija tikšanās ar 2 grieķiem, kuri mūs sadalīja pa restorāniem... protams, ka es esmu ielikta tajā, kurš atrodas vistālāk no mūsu apartamentiem, un saucās "Sail-In bar" - pirmā darba diena būs 5dien 4os pēcpusdienā... tad laikam strādāšu līdz kādiem 1iem naktī, bet nu vismaz nebūs agri no rīta jāceļās. Formas arī būs kkādas interesantas, bet tās dabūsim tikai rīt.
Tagad sēžam interneta kafejnīcā Eloundas centrā. Vēlāk vakarā atkal iesim svinēt... šoreiz to, ka mums vēl rītdiena ir brīva.
Nu pagaidām tas laikam arī ir viss. Tā kā internets ir pieejams tikai centrā, kas atrodas 20 minūšu gājienā no viesnīcas un ir ļoti karsts, un ir jāstiepj smags dators, tad nezinu, kad būs nākamā reize, kad tikšu pie neta.
Bet nu vispār jā... te pagaidām ir super!!!